Skip to main content

Otootoga ki te fakaaogāga o te neti — Lipoti a tagata Pahefika

“Nahe toe faia ni tala, kāmata fakatino nā gāluega — ko koulua kua i mua kae tuku tiaki mai ki mātou.” Kohe fakatakitakiga tenā o nā tala nā fakalogo ki ei te Ofiha o nā Matākupu Faka-loto-i-Fale (Department of Internal Affairs), i te taimi nā fakafehiligia ai ni tino Pahefika i te tauhaga 2020, nae hakilikili ai pe ni ā ni mea e ki lātou kitea e faka faigāta ai i te fakaaogāgia e ki lātou te neti.

Ko te fakamoemoega o te mālō, ko tagata uma lele ke maua nā mea e manakomia e ki lātou ke auai ai, ke fai hao ma i ei ni mea lelei e maua mo ki lātou mai nā tautūaga kui te neti — e āvanoa pea (e i ei he hokotaga, tau gōfie ma maua gōfie), nā hikili, fakamoemoegia, ma filigā.

E tuha e ova atu i te 8 pahene o te aofaki o tagata Pahefika i Niu Hila, e lahi te lātou hao ki te tamāokāiga o te tātou atunuku, i te tūlaga o tona hikomaga, tana agānuku ma te olaga lelei. Kae ui i tēiae fokotahi he tino Pahefika mai ni tino e toka 5i nā Pahefika uma i Niu Hila ei te vā o te 16 tauhaga ma te 65 tauhaga te mātutua, e hē i ei ni ō lātou hikili kāmata i nā mea tau komipiuta[Footnote 1] — ko te fuainumela tēnei e fakaluagia te lahi i te numela o nā tino e hē ni Pahefika.

Ko te Lipoti a tagata Pahefika — Fakaaogāga o te neti e tuku mai ai nā fakamatalaga nā maua i te hukehukega auiliili ki nā fakalogoga ma nā mea e ki lātou iloa ki te fakaaogāga o te neti. E toka fahefulu fitu ia tino nā fakatalanoa, e kehekehe te mātutua venā ma ō lātou atunuku, ma nā kogāfenua e nonofo ai i Niu Hila. Nā fakahoa mai ō lātou lagona ma nā mea nā e lātou iloa i te fakaaogāga o te neti ma nā mea e hē lelei ai, nae fakahoa mai ko ki lātou ko ni:

  • tino tautokatahi, ni takitaki, ni tino fehoahoani kae hē totogia ma ni tino faigāluega
  • ni tino e hokotaga ma nā kaulotu, nā komiuniti, nā tamaiti talavou Pahefika, nā tino e takua ni LGBTTQI+/ MVPFAFF, nā fakalāpotopotoga a te mālō ma nā falefaigāluega tau tekinoloti.

Nā fakamaumauga

Nā fakailoa mai e te hukehukega, ko nā māfuāga e fakaaogā pe maua ai e nā tino te neti ma te āogā o te neti ki ei, venā foki kāfai e hē maua e ki lātou te neti ma nā fakafitāuli e kitea ai, e lahi lele nā vāega ei loto, kae mō nā tino Pahefika, ko nā māfuāga e fua lava ki nā tūlaga e i ei ai te tino tautokatahi, ō lātou kāiga mā nā komiuniti.

Nā fakamaumauga fakapitoa

  • Ko nā hao o tagata Pahefika ki te peleniga o nā koleni, nā gāluega ma nā atiake e tāua lahi lele ke fakamautinoa ai te lagolago ma te hapoti o nā komiuniti — “E hili te iloa e nā komiuniti nā mea e lelei mō lātou.”
  • Ko te tau o nā komipiuta nā mahini ma te hokotaga ki te neti ko he tulave pito hili tenā — “Ko te filifiliga pe fakatau he pili $20 pe he meakai ke kai e hē kohe filifiliga faigāta.”
  • Ke i ei o ni hokotaga e hē fakaaogā ai te neti ke maua ai nā tautuaga a te mālō e tāua lahi lele — ko nā fakalāpotopotoga kua tokalahi fai ā lātou tautuaga i luga o te neti, kua fakaālofa ai nā tino e hē maua e ki lātou te neti auā kua faigatā ia teki lātou ke maua na tautūaga iēnei, nā fehoahoaniga ma nā atiakega e ōno fetāui mō ki lātou, oi fakaatili ai te kikila maualalo ki ei.
  • Ko nā koleniga ki nā hikili ke fakaaogā ai na komipiuta ma te neti e manakomia, ke fakataunuku i ni auala ke fiafia ai na tino Pahefika ke akoakogia ai — e fakatino e ni tino Pahefika lava, fakaaogā ai te lātou gagana venā ni ata fakaali. Ko te mea tēnei e fehoahoani ai ki nā tino Pahefika ke maua nā tautūaga, hakili ni gāluega tūmau, fatu ni a lātou pihinihi ma haogalēmū kāfai e fakaaogā te neti.
  • E manakomia ni tino Pahefika e tokalahi ke faigāluega i nā gāluega tau tekinoloti, e maua ai ni atiakega kehekehe e talafeagai ma fetaui ki nā manakoga tau te neti o tagata Pahefika — e ui lava ko nā tino Māori ma nā tino Pahefika e 25% o te aofaki o tagatā nuku uma o te atunuku, e 2 pahene oioti e faigāluega i nā gāluega tau tekinoloti.[Footnote 2]

Nā mea nā taku mai e nā tino ki ā teki mātou

Ke i ei ni āvanoa

Kāfai e maua ni mahini ma te tekinoloti ka koi tamaiti, e lahi ai he hūiga ki te tūlaga tau akoakoga o he tino, nā mea e initalehi ki ei ma nā auala ki ni gāluega.

Fakatahi ai ma te tau, e i ei nā tino e he lātou iloa pe maua vēhea te neti ki ō lātou kāiga. Ko te iloa ma te mafai ke maua ni hokotaga e hē totogia ki tagata lautele, e ōno faigata foki. E mafai e nā kaulotu ma nā fakalapotopotoga a nā komiuniti ke fehoahoani, kae e hē kavekehea ai nā lukitau iēnei.

Ko nā tino Pahefika e fofou ki ni fakamatalaga e faigofie ma talafeagai ki ā teki lātou, venā nā tautūaga mai te mālō, ke fakataunuku i he gagana Igilihi faigōfie ma nā gagana Pahefika.

Hikili

Ko nā tino Pahefika mātutua e faigatā i ā teki lātou ke mātau nā huiga faigāta o te tekinoloti. E aofia ai, ke malamalama i te kehekehega o te hokotaga ki te neti e hē fakaaogā ai ni uaea (wifi) ma nā neti o nā telefoni taukave, mā e mafai ke telefoni i he telefoni taukave ki nā telefoni fale mahani. Kae e fakaātili faigatā ke malamalama nā tino mātutua ki nā aogā o nā kavegāfekau ma nā telefoni e fakaaogā ai te neti, fakatuha ki nā pili o nā telefoni taukave ke fai ai na telefoni ma nā fekau. Ko te lahi o nā hūiga ki nā mafai valevale o nā mahini ma nā fehoahoaniga, fakatahi ai ma nā itūkaiga mahini kehekehe, kua fakaopoopo ki te nunumi ki nā tino mātutua — “... kae e fiafia lele ki lātou ke fakatauā fehoahoani.”

Ko nā koleniga e taki-e-nā-komiuniti mō nā tino uma, e tuha lava pe fia te matua, nā fuafuagia e tāua lahi lele, e fai faka-kāiga ma takitaki faka-kaulotu, kae ke i ei he fakamoemoegia, te loto mākeke ke hakili fehoahoani, ma kē i ei pea ni hokotaga fakatau fehoahoani. Ko nā tino nā fakatalanoa nā fakailoa hako mai, ko nā leitio ma nā ata puke vitiō, e hili atu te lelei ke koleni ai nā tino Pahefika. Ko nā koleniga fakatatau ki te haogalēmu i te neti kae ke nahe fakavālea ai e ni tino, na mātau ko he mea pito hili te tāua. “Ko au e popole lele ki toku mātou kāfai e i ei hana telefoni e i nā teki kae vili mai ki ei he tino kae lea ki ei ko ia e telefoni mai i te IRD pe ko nā leoleo, kae talitonu ki ei.”

Fakalelei nā āvanoa ki nā fakatupega ki ni atiakega mo nā koleniga ki nā hikili tau te neti ma nā mahini e manakomia. “E hili atu te taigole o te numela o nā tino Pahefika e apalai ki nā fakatupega ma nā fehoahoaniga tau tupe. E māfua te mea tēnei ona ko te lahi o nā pepa e fakatumu ma nā manakoga fakatatau ki nā fakatupega e tatau ke fakamaliegia, ma e hē mātau ko nā fakatupega e fai fuafua ki ō lātou manakoga.”

E manakomia foki e nā tino Pahefika ke i ei ni atiakega ke fakalelei nā hikili tau komipiuta ma te neti i ā lātou pihinihi, kae ke mafai ai e ā lātou pihinihi ke malamalama ki nā penefiti pe ko nā aogā kāfai e fakaaogā nā meafaigāluega e fakaaogā ai te neti, nā mahini e manakomia ke fai ai nā gāluega ma nā puipuiga ki nā fakamatalaga/fakamaumauga. “Kāfai e hē ke māfaia oi fakaaogā pe fakahalalau au atiakega pe fakailoa tau pihinihi i luga o te neti, ko koe e fakaālofa lele.”

Fakamoemoegia

Ko iētahi tino na fakatalanoa, na fakailoa mai e hē lahi te lātou fakamoemoegia ki nā mea i luga o te neti (e aofia ai nā hokotaga ki te neti e heai he totogi ki tagata lautele), ma ni lagona fakapopolegia ki te 'haogalēmū' o te puipuia o ki lātou/ma ō lātou fakamatalaga. E lea mai ko nā tino Pahefika mātutua e faia te lahiga o nā tonu, oi e tāua lahi ai ke malamalama ki nā mea e lelei ai nā vāega uma tau te neti. E hili atu te fakamoemoegia o tagata mātutua Pahefika, kāfai e ki lātou lagona nā fakamatalaga i te lātou lava gagana mā akoako mai e nā tamaiti taigogole i ō lātou kāiga. “Ko nā komiuniti Pahefika e.... hē fiafia ki ni hūiga, ... oi ... hē talia ai e ki lātou kāfai ... e hē fakamoemoe ki nā tala — oi tiakina ai la ki lātou.”

E lea mai nā tino na fakatalanoa, ko iētahi tino Pahefika e manatu ko te mālō kua lahi atili a lātou fakatalanoaga e fai ma nā komiuniti a te Pahefika ke maua ni ā lātou fakamaumauga, kae e taigole lele nā mea e toe fakafoki ake. E lea mai e tatau ke toe fau te fakamoemoe ō nā tino Pahefika matutua kae ke talitonu ai ki nā atiakega a te mālō ki nā vāega e fakaaogaā ai te neti. “Ko nā tino Pahefika kua fifiu i te hukehuke hō kae e hē i ei lele ni mea e fakataunuku.... Hui te fakakupuga 'Fakailoa kae ke malamalama' ki te 'Ko he ā te kāfai'?.” “E kē kitea te mālō e i ei a lātou ... Facebook ... (e taumafai) ke fakatalanoa [nā tino] ... kae e tokalahi nā tino e hē fakamoemoe ki te mālō.”

Ko nā tino nae fakatalanoa nae popole ki nā fakanuku/fakalanu i luga o te neti e fai hako ki nā komiuniti a Pahefika. E manatu ko nā lagona fakanuku/fakalanu, ko nā fakalāpotopotoga ma nā holoteteke e olaola i luga o te neti, auā e hē lahi nā fakatūlāfono pe ko ni fakahalaga e ki ni meakino e fai. “Fakafehagai ki mata, ... ko nā tino e hē fofou ko ki lātou e vēia e fakalanu pe fakanuku, kae i luga o te neti, e fiafia lava ki lātou ke fai lava a lātou mea.”

Fakamālohiga

Ko nā hokotaga mā kāiga ma nā komiuniti, e fakamālohia lahi ai nā tino Pahefika ke fakaaogā te neti, auā ko te olaga faka Pahefika e fakamuamua lava nā kāiga. “E tāua lele ke puke ni ata i te taimi e fehokotaki ai, ke matamata ai ni tino e nonofo mamao, vēia ko nā māliu ma talanoa ai ki ni tonu tāua fakakāiga, kae ke auai uma ai nā tino.”

Ko nā talanoaga i luga o te neti e tokalahi nā tino e fakaaogāgia, ma e fakaaogā e nā tamā tamaiti ma nā tino mātutua ke fakalogo ai ki nā fakahālalauga a Pahefika, ke talanoa ai ki nā kāiga, nā uō, te komiuniti ma nā agānuku, ma fehokotaki fakavave ai ke māopoopo ni tino ki ni fakatahiga a he komiuniti.

Na taku mai e nā tino na fakatalanoa, e fakaāli mai e te neti nā agānuku a Pahefika ki nā tino Pahefika ma nā tahi tino i Niu Hila, ko te neti foki ma nā mahini e fakaaogā ai e hohoko ai na tino e nonofo vāvā mamao/nonofo tautokatahi, e fehoahoani ke iloa ma fakaako ai nā agānuku. Kae ui i tēia, e fakailoa mai foki, e tokalahi na tino Pahefika mātutua e mafaufau ko nā faifaiga faka aganuku e tatau ke tuku gutu ke hokotaga ai nā fanau ma nā kaukāiga, kae e faigatā ke fakauiga nā faifaiga faka agānuku i ni auala e mafai ai ke fakatino ni tūlaga faka te tūlafono, pe mātau pea, kāfai ko nā fakamaumauga ki nā agānuku i luga o te neti kua fakahoahoa pe kua fakaaogā kae e hē i ei ni fakatagaga aloakia.

Nā afāinaga o te fāmai COVID-19

Kako heki i ei he COVID, ko nā mahini e fakaaogā ai te neti, nae mātau ko ni mea nae patino ki nā tahi tino. Kae nei, kua mātau e lahi lele foki te aogā ki ō tātou komiuniti foki.

Lea mai nā tino na fakatalanoa kua fakailoa mai e te fāmai COVID-19 te tūlaga hē pāleni tau tekenoloti i Niu Hila, mā ko te taimi na tāpunia ai te ātunuku, oi kitea ai te hē lelei o te tūlaga e i ei ai nā tino Pahefika e hē maua e ki lātou te neti. Nā talanoa mai ki te numela o nā tino Pahefika e faigāta ke maua ni ā lātou gāluega, e fehoahoani ki nā fānau ki ā lātou mea āoga, ma hakili ni fakamatalaga ma ni tautūaga tāua, nae maualuga i te tāimi nae tapunia ai te atunuku.

Ko nā gāluega e fai i nā kāiga nae faigatā i nā kāiga e tokalalahi (ko iētahi kāiga kua olo nonofo fakatahi ke sefe ni a lātou tupe, i te taimi kua hē i ei ai ni gāluega). “Ko nā tino nae fai a lātou fono i te neti kae e puke mai i loto o nā potu e teu ai nā kie, i te pito o he potu, pe ko loto o nā tavale — auā e hē lava te āvanoa mo nā tino uma lele ke heti fakalelei ni mea ke gālulue ai i nā kāiga.”

Ko nā komiuniti a Pahefika e fakapokepoke foki ki nā fakamātalaga hehē e maua i luga o te neti. Kae ui i te ia, ko nā kaulotu nae olo ki luga o te neti (nae fakahino e nā talavou ke heti a lātou mahini) ma fakahoa ai ni fekau tāua āgai ki te tūlaga e i ei ai te fāmai. Nā fautuagia e ki lātou nā tino ki na kogāmea e olo ki ei ke fai ai nā hukehukega mo te COVID-19, nā fale e maua ai ni meakai e hē totogia, ma iētahi fehoahoaniga. Na fakaaogā foki e nā tino te Facebook ke maua ai nā fakamatalaga tuku hako mai i te tāimi lava tenā.

Fakaikuga

Na fakailoa e te hukehukega te tāua o nā hokotoga mākeke ma te fakatauā fehoahoani e maua e tagata Pahefika i loto o nā kāiga, nā kaulotu ma te komiuniti. Ko te mea tēnei e maua ai he āvanoa o te mālō, nā fehokotakiga i luga o nā telefoni ma nā tahi kaufaigāluega ke fehoahoani ma fakamākeke ai ki nā tino Pahefika, ke fakalelei ō lātou hikili i nā mea tau te neti.

Ko nā hitepu ka hohoko mai

Ke fakatalanoagia nā fakamaumauga o te lipoti, ka fakaaogā e te Ofiha o nā Matākupu Faka-loto-i-Fale (Department of Internal Affairs) nā fonotana i te tauhaga tēnei 2021 ke fakatalanoa ai ma nā tino e tatau ke talanoa ki ei ma nā fakalāpotopotoga e hē i lalo o te kikilaga a te mālō. Ko te lipoti foki e tuku atu ki nā Minihitā ma fakailoa ki nā fautuaga a te mālō āgai ki te fakatinoga o nā tautuaga ke tokalahi nā tino e fakaaogā te neti.

Did you find what you are looking for?

Your feedback will help us improve this website.

Thanks, do you want to tell us more?

Do not enter personal information. All fields are optional.